Pirmā līmeņa, bakalaura, maģistra un doktorantūras studijām var pieteikties izmantojot Banku augstskolas uzņemšanas sistēmu, kur par turpmāko uzņemšanas procesu ar Jums sazināsies individuāli.

Reģistrējoties caur Banku augstskolas uzņemšanas sistēmu – reģistrācijas maksa bakalaura studijām ir 35 Eiro, maģistra un doktora studijām – 45 Eiro. Informācija par reģistrācijas maksas veikšanu tiek nosūtīta katram reflektantam individuāli pēc dokumentu izskatīšanas.

Plašāka informācija par pieteikšanos meklējama sadaļā: “Kā pieteikties”. 

Informācija par studiju programmām: Uzņemšana 2021

Atvērto durvju diena tiešsaistē 19.augustā, plkst. 18:30 profesionālā maģistra studiju dubultdiploma programmai “Starptautiskās finanses un banku darbība”!

REĢISTRĒJIES ŠEIT!

Zoom saiti saņemsi savā e-pastā pasākuma dienā!

Pieteikties var visām programmām:

Pirmā līmeņa un profesionālā bakalaura studijām

• Grāmatvedība un finanses;
• Finanses;
• Starptautiskās finanses (eng);
• Biznesa procesu vadība (tālmācība);
• Biznesa procesu vadība (klātiene);
• Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas.

Profesionālā maģistra studijām

• Finanses;
• Finanšu vadība;
• Uzņēmējdarbības vadīšana;
• Inovatīvā uzņēmējdarbība;
• Starptautiskās finanses un banku darbība (sadarbība ar SBS);
• Kiberdrošības pārvaldība.

Doktorantūras studijām

• Biznesa vadība

Vairāk par pieteikšanos doktorantūrā: https://ej.uz/hyhk

Pieteikties var arī caur mājas lapu pie izvēlētās programmas spiežot pogu “Pieteikties”. Informāciju par studiju programmu vislabāk var sniegt programmas direktors, tāpēc visus interesentus aicinam sazināties ar programmu direktoru. Kontakti pieejami mājas lapā pie katras programmas.

Pēc pieteikuma saņemšanas Studiju informācijas daļas darbinieki informēs pretendentu par tālākajiem soļiem.

Par budžeta vietām Banku augstskolā vairāk lasi šeit: Budžeta vietas Banku augstskolas studiju programmās

Par studiju maksas atlaidēm maģistra un doktora līmeņa studentiem Banku augstskolā vairāk lasi šeit: Turpinot studijas maģistra programmās, absolventiem ir atlaides studiju maksai   , Sākot studijas doktorantūrā šogad – 50% atlaide visiem reflektantiem!

Jautājumu gadījumā droši sazinieties pa tālruni 67360133 vai rakstot ziņu sid@ba.lv!

Studijas var uzsākt no mājām vai tiešsaistē, bet, kad būs iespējams, tās varēs turpināt klātienē universitātē.

RISEBA ir viena no pirmajām un lielākajām privātajām augstskolām Latvijā, kas atrodas Ziemeļeiropas centrā. E-Atvērto durvju dienās varēsi vairāk uzzināt par RISEBA, kā arī iepazīties ar programmu direktoriem.

Tēmas, par kurām runāsim:

• Plašs studiju programmu piedāvājums – no biznesa līdz mākslai un tehnoloģijām.
• Dažādas studiju formas – pilna laika, tālmācība, tiešsaistes studijas.
• Pamatinformācija – prasības, uzņemšana, izmitināšana, stipendija utt.
• Ieskats studiju procesā.
• Prakses un karjeras iespējas.
• Radošais biznesa inkubators.
• Starptautiskās iespējas.
• Studentu dzīve.
• Jautājumi un atbildes.

Vieta:

ZOOM platformā (reģistrēšanās – obligāta, meeting linku savā e-pastā saņemsi iepriekšējā dienā).

ŠEIT REĢISTRĒJIES BAKALAURU E-ATVĒRTO DURVJU DIENAI

UZMANĪBU! Pieteikšanās un dalība RISEBA Atvērto durvju dienā nenozīmē pieteikšanos studijām. Kad esi izvēlējies savu vēlamo studiju programmu, elektroniski ir jāpiesakās ŠEIT. 

NB! Ņemot vērā epidemiologu izvērtējumu par Covid-19 izplatības riskiem, arī pēc ārkārtējās situācijas beigām ir noteikti stingri epidemioloģiskās drošības pasākumi, tai skaitā pulcēšanās ierobežojumi. Līdz ar to visi pasākumi joprojām notiek tikai attālinātā režīmā.

Lai iepazīstinātu topošos studentus ar mācību iespējām, programmām, pasniedzējiem, mācību procesu un vidi, kā arī sporta un atpūtas iespējām, dienesta viesnīcām, bibliotēkām, augstskolas, koledžas un profesionālās izglītības iestādes piedāvā apmeklēt atvērto durvju dienu pasākumus tiešsaistes režīmā. Tāpat ikvienam interesentam ir iespēja pieteikties daudzveidīgiem izglītībai un karjerai veltītiem tiešsaistes pasākumiem, kas var palīdzēt turpmākās karjeras izvēlē.

Savukārt atvērto durvju dienu un citu pasākumu tiešraižu ierakstus un virtuālās tūres meklē šī raksta pēdējā tabulā.

Atvērto durvju dienas  2021. gada jūnijā

Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas izveidi un uzturēšanu nodrošinās no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Aizsardzības ministrija plāno uzsākt audzēkņu uzņemšanu un apmācību, sākot ar 2021. gada 1. septembri.

Atbilstoši Izglītības likumam valsts izglītības iestāžu nolikumus apstiprina Ministru kabinets, līdz ar to valdībai bija jālemj par noteikumu projektu, kas paredz apstiprināt Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas nolikumu.

Profesionālās vidusskolas galvenais mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu valsts profesionālās vidējās izglītības un jaunākā militārā instruktora profesijas standarta apgūšanu.

Aizsardzības ministrija portālu “Delfi” informēja, ka skolā skolēni papildu vidusskolas tēmām apgūs militārās zināšanas un iegūs jaunākā militārā instruktora profesiju.

No šī gada rudens vidusskola strādās sadarbībā ar Kandavas Lauksaimniecības tehnikumu. Pirmajā mācību gadā Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā plānots uzņemt 25 audzēkņus, piedāvājot iegūt vispārējo vidējo izglītību ar papildu inženierzinātņu priekšmetiem, angļu valodu, fizisko sagatavotību un militāro mācību. Mācībās uzsvars tiks likts uz līderības, kritiskās domāšanas un argumentācijas prasmju attīstīšanu.

Lai gan viens no Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas mērķiem ir gatavot jauno virsniecības paaudzi dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos, tālākas studijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā nebūs obligātas. Ņemot vērā, ka mācību programmā uzsvars būs uz vispārizglītojošo eksakto priekšmetu apguvi, absolventi studijas varēs turpināt arī jebkurā citā augstākās izglītības iestādē.

Paredzēts, ka izglītojamie ikdienā nēsās militāro formastērpu un dzīvos dienesta viesnīcā. Audzēkņiem tiks nodrošināta stipendija, ēdināšana četras reizes dienā, dienesta kopmītnes, kā arī veselības aprūpe.

Jaunākā militārā instruktora kvalifikācijas ieguvei nepieciešamo profesijas standartu un atbilstošu izglītības programmu Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Valsts izglītības un satura centru.

Plānots, ka no 2023. gada mācības notiks Skrundas novada Rudbāržu muižā. Skrundas tuvumā atrodas poligons “Mežaine”, kurā varētu notikt skolas audzēkņu apmācības. Tāpat šīs vietas izvēlei ir simboliska nozīme, jo no Rudbāržu muižas 1919. gada 3. martā sākās Latvijas atbrīvošana pulkveža Oskara Kalpaka vadībā.

Lai nodrošinātu vienādas iespējas uzsākt studējošo uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas, augstskolas un koledžas topošo studentu reģistrāciju varēs sākt no 1. jūlija. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie noteikumi, kas šodien, 2021. gada 13. aprīlī, apstiprināti valdībā.

Aprīļa sākumā tika organizētas apmācības “PowerPoint izmantošana mācību satura veidošanai”, kuru laikā pedagogi iepazinās ar prezentāciju veidošanas rīku MS PowerPoint, apguva prasmi veidot interaktīvu mācību saturu, kā arī patstāvīgi veidoja digitālu materiālu konkrētas mācību tēmas apguvei.

Savukārt, lai pedagogi, strādājot attālināti, izmantotu bezmaksas interaktīvos rīkus, norisināsies apmācības “Rīks classtools.net attālinātajam mācību procesam”. Rīks classtools.net piedāvā plašas iespējas mācību procesa dažādošanai: mācību spēļu veidošana, QR kodu ģenerators, izlozes rats un testu izveide, virtuāla izstāžu galerija, taimeris un skaņu efekti u.c..

Mācības notiek attālināti, izmantojot Ventspils Digitālā centra Moodle platformu. Vienlaikus mācību procesam, tiek apgūtas iemaņas strādājot tiešsaistē. Pasniedzēji saņem praktiskus padomus par to, kā izmantot šos rīkus mācību procesā pirmsskolas vecuma bērniem, kā prezentāciju papildināt ar kustīgiem elementiem, kā izveidot interaktīvu grāmatu par notikumiem bērnudārzā. Iegūto zināšanu apliecināšanai, pedagogiem jāiesniedz patstāvīgi izveidots darbs. Pateicoties Ventspils pilsētas pašvaldības finansiālam atbalstam, mācības dalībniekiem ir bez maksas.

Konkursanti divas intensīvas darba dienas (14 stundas) saspringtos termiņos pārbauda savas prasmes starptautiskiem standartiem līdzvērtīgos uzdevumos, kurus vērtē nozaru profesionāļi un darba devēji. Jaunajiem speciālistiem šī ir lieliska iespēja parādīt savu zināšanu un prasmju līmeni, jo SkillsLatvia 2018 uzvarētāji iegūs ceļazīmi tālākai iespējai pārstāvēt Latviju starptautiskajos profesionālās meistarības konkursos EuroSkills un WorldSkills. Šogad jaunie profesionāļi savu meistarību pārbauda tādos prasmju konkursos kā web lapu izstrāde, tērpu izgatavošana, friziera darbi, viesu uzņemšana, flīzēšana, mobilā robotika, ēdienu gatavošana un citos (kopskaitā 18) konkursos.

Dita Traidās, VIAA direktore: “Konkurss ir vērtīgs atskaites punkts tam, lai novērtētu, ka profesionālajās izglītības iestādēs aug jaunie speciālisti, kuros ir ielikts spēcīgs un Latvijas darba tirgum vajadzīgs zināšanu un iemaņu pamats. SkillsLatvia konkursantu uzdevumi attīstās līdz ar nozari un nozares tehnoloģijām. Konkursa norises laikā jaunieši nonāk darba devēju redzes lokā, kas ir ļoti nozīmīgi jaunajiem profesionāļiem, kuri darba gaitas tikai uzsāk.”

Maksims Jegorovs, Accenture Latvija vadītājs, SkillsLatvia 2018 iedvesmotājs:“Lai tiktu līdz savam mērķim, jauniešus aicinu saprast, kur viņi ir šodien un iztēloties, kādu viņi grib savu dzīvi pēc diviem, trīs gadiem. Pēc tam atliek mērķtiecīgi iet uz šo virzienu, attīstot un pilnveidojot savas prasmes.”Tikmēr Ghetto Games līderis Raimonds Elbakjans, SkillsLatvia 2018 iedvesmotājs uzsver: “Katram no mums ir dažādi sapņi un dažādi mērķi, bet vienīgais, kas palīdz tos sasniegt, ir prasmes. Tām nav robežu, tāpēc prasmes aicinu attīstīt, trenēt un pilnveidot visu dzīvi!”

Pasākums ir atvērts visiem interesentiem bez maksas. Konkursa abās dienās ikvienam apmeklētājam ir iespēja sekot līdzi konkursantu sniegumam gida pavadībā, uzzināt vairāk par dažādu profesiju aizkulisēm Profesiju parādē, kā arī iesaistīties izzinošās Karjeras kafejnīcas aktivitātēs: gūt vērtīgus padomus karjeras veidošanā, iedvesmoties no citu jauniešu pieredzes stāstiem un uzzināt, ko no jaunajiem profesionāļiem sagaida darba devēji.

Par SkillsLatvia 2018

SkillsLatvia 2018 ir nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss, kurš Latvijā norisināsies otro gadu, un to organizē VIAA.  Konkurss ar moto “Uzvar darītājs!” cildina jauno profesionāļu prasmes un demonstrē profesionālo izglītības iestāžu un darba tirgus sadarbību.

Vairāk informācijas par konkursu SkillsLatvia 2018, tā dalībniekiem un pārstāvētajām profesionālajām prasmēm, kā arī pasākuma programma un apmeklētāju laiki pieejami VIAA mājaslapas sadaļā SkillsLatvia 2018, savukārt konkursa aktualitātes – SkillsLatvia lapā Facebook. Konkurss notiek projekta “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds.

Projekta laikā «IKEA» piedāvās 100 jaunas darba vietas, «SEB Global Services» 52 darba vietas, «Swedbank» 40 darba vietas un «AE Partner» 50 darba vietas.

Projekta mērķis ir parādīt studentiem un speciālistiem reālās darba tirgus perspektīvas Latvijā un palīdzēt tiem veiksmīgāk integrēties darba tirgū.

«Uzņēmumu atvērto durvju nedēļā 2018» jaunajiem un topošajiem speciālistiem būs iespēja doties ekskursijās uz uzņēmumiem būs iespēja iepazīties ar profesiju aizkulisēm, kā arī uzzināt par darba, prakses un vasaras darba iespējām. Mācību iestādēm kā katru gadu būs iespēja ekskursijām pieteikt arī klašu grupas.

Uzņēmumi vēlas klātienē iepazīsties ar potenciālajiem darbiniekiem, izrādīt savu ofisu un ražošanas telpas, kā arī parādīt kāda izskatītos to ikdiena, ja izdomātu strādāt uzņēmumā.

«Prakse.lv» veiktajā 2017.gada jauniešu aptaujā uz jautājumu, vai bija vērts piedalīties ekskursijā, «Jā» atbildēja 94%, savukārt 85% atbildēja «Jā», ka mainīja savas domas par iepazīto profesiju.

Atvērto durvju nedēļa Latvijā ir vērienīgākais jauno un topošo speciālistu projekts, kas jau 11.gadu aprīlī tūkstošiem studentu, absolventu un skolnieku ļauj klātienē iepazīt vietējos ražotājus un citus uzņēmumus, kā arī valsts iestādes. Katru gadu ekskursijām piesakās ap 10-15 000 un aptuveni 7000 ir iespēja iepazīties ar uzņēmumiem klātienē. Pateicoties projektam 5390 jauno speciālistu ir pieņemti darbā.

Šogad, salīdzinot ar citiem gadiem, ir vairāk ekskursijas. Kopumā šogad durvis vērs uzņēmumi no 12 Latvijas pilsētām, piedāvājot 700 ekskursijas.

Būs pārstāvēti 19 nozaru uzņēmumi: «Coca-Cola HBC Latvija», «ATEA», «Aldaris», «SEB Global Services», «IKEA», «Solvay», «Autofavorīts», «Danone», «Daiļrade Koks», «Euro Live Technologies», «Riga Airport Commercial Development», «Latvijas Dzelzceļš», «Rīgas Siltums», «Evolution gaming», «Citadele», «Mcdonalds», «Rīgas ūdens», «Inženieru birojs «Būve un Forma«», «ERP PRO/ Aston Baltic», «Sky grupa», «Bigbank», «AE Partner», «Swedbank», «Dardedze», «DNB Bank ASA Latvijas filiāle», «Atu duty free», «Rīgas meži», «ABB», «Clarity labs», «Augstsprieguma tīkls», «Binders», «BDO», «Medicīnas sabiedrība ARS», «Douglas», «Clean R», «Dinex Latvia», «Inbox», «Mogotel», «JELD-WEN Latvija», Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, «Sixt», Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, «Tallink», «Kesko Senukai Latvia», «Cabot», «ELKO», «PricewaterhouseCoopers», «Severstal Distribution», Ventspils Nafta termināls un citi.

Avots

Saskaņā ar aptaujas datiem, visvairāk sava biznesa uzsākšanas gribētāju ir Latvijā — jauniešu vidū, kuri vēl studē, un 44% no tiem plāno izvēlēties uzņēmējdarbību algota darba vietā vai arī apvienot abus nodarbinātības veidus. Vismazāk uzsākt savu biznesu vēlas tie jaunieši, kuriem ir pastāvīgs darbs un regulāri ienākumi (34%).
Noskaidrojās, ka 47% vīriešu un tikai 35% sieviešu vēlas uzsākt savu biznesu. Vērts atzīmēt, ka visvairāk izteikta vēlme uzsākt savu biznesu vērojama to cilvēku vidū, kuri dzīvo Rīgā un Rīgas reģionā.

Kā paziņoja SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars, par vispopulārākajām nozarēm Latvijas jauniešu vidū kļuva tirdzniecība un ražošana, jo šobrīd iespējams iekārtot ražošanu burtiski mājas apstākļos un veikt tirdzniecību internetā.

“Šodien nosūtīt savu preci var uz jebkuru valsti, un mēs redzam, ka Latvijā paliek arvien vairāk uzņēmumu, kas darbojas pēc šādas pieejas. Prieks, ka jaunieši saprot, cik mazs ir Latvijas tirgus un cik svarīgi uzreiz domāt par eksportu,” paziņoja viņš.

Škapars uzsvēra to faktu, kas trešajā vietā pēc popularitātes izrāvusies mākslas un izklaides nozare. Viņš uzskata, ka, tā kā Latvijā ir daudz talantīgu cilvēku, šai nozarei ir liels potenciāls.

Igaunijā jaunieši saskata potenciālu tādās nozarēs kā profesionālā, zinātniskā un tehniskā nozare (juristi, dizaineri, arhitekti, fotogrāfi, pētnieki un t.t.), IT un tirdzniecība. Lietuvā par populārākajām nozarēm jauniešu vidū kļuva tirdzniecība, māksla un izklaides, IT.

Ik gadu valsts budžetā tiek paredzēti valsts galvojumi vairāku desmitu miljonu apmērā studiju un studējošo kreditēšanai. Bankām šādi kredīti ir vieni no drošākajiem, tās ir pasargātas arī gadījumos, kad pats students pēc studiju pabeigšanas kredītu atmaksāt nespēj. Tomēr Latvijā strādājošo banku interese par valsts galvotu kredītu izsniegšanu studentiem ir minimāla. Jau vairākus gadus izsolēs par tiesībām šādus kredītus izsniegt piedalās tikai viena banka – „SEB banka”, kas tos izsniedz kopš 2010. gada. Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Pone pieļauj, ka banku intereses trūkumam ir vairāki iemesli:

„Šie kredīti ir salīdzinoši neliela apjoma un to administrēšana izmaksā samērā dārgi.

Piemēram, ja tiek izsniegts liels korporatīvs kredīts vairāku simtu tūkstošu vai miljonu apmērā, tā administrēšanas izmaksas ir lielākas, taču proporcionāli tās ir zemākas nekā tad, ja tiek kreditētas privātpersonas, šajā gadījumā – studenti.”

Katru gadu informācija par izsoli tiek publicēta gan oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, gan Valsts kases mājaslapā, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka mazā banku interese būtu skaidrojama ar informācijas trūkumu, uzsver Pone:

„Bankas to lieliski zina, viņi zina izsoles noteikumus. Viss ir atkarīgs no banku biznesa modeļa, ko viņas izvēlas kreditēt.”

Savukārt tas, ka „SEB banka” regulāri piedalās un uzvar izsolēs par valsts galvoto kredītu izsniegšanu studentiem, esot skaidrojams ar šīs bankas izraudzīto biznesa modeli.

„”SEB banka” ir viena no tām bankām, kas kreditē studentus arī bez valsts galvojuma. Tādu banku Latvijā nav īpaši daudz. Acīmredzot, viņi to redz kā savu biznesa nišu, kur labprāt darbojas.

Valsts galvojums ir būtisks aspekts no risku samazināšanas viedokļa,” saka Pone.

„SEB bankas” pārstāve Jeļena Kontusa stāsta, ka studiju un studējošo kredītu izmantotāji esot vieni no disciplinētākajiem kredītņēmējiem. Daļēji to varot skaidrot ar kredītu nosacījumiem, proti, to, ka kredītņēmējiem nepieciešams arī privātpersonas galvojums. Visbiežāk galvotāju lomu uzņemas studentu vecāki. Pērn valsts galvotie kredīti, kas esot ievērojami populārāki par komerciālajiem studiju kredītiem, piešķirti vairāk nekā 1500 studentiem.

„Protams, kredīts ar valsts galvojumu ir populārāks, tieši tāpēc, ka, pateicoties valsts galvojumam, studiju laikā jauniešiem, kas saņēmuši studiju kredītu, kas domāts tieši mācību apmaksai, nav jāatmaksā ne pamatsumma, ne procenti. Savukārt tiem, kas saņēmuši studējošo kredītu, kas domāts ikdienas tēriņiem, mācību laikā ir jāatmaksā tikai procenti. Komerckredītu gadījumā uzreiz mācību laikā ir jāatmaksā gan pamatsumma, gan procenti,” skaidro Kontusa.

Atbilstoši ar Valsts kasi noslēgtajam līgumam, valsts galvotajiem kredītiem bankas pievienotā likme ir 2,5% un tādējādi tie ir arī lētāki par komerciālajiem studiju kredītiem.
Komerckredītam likme ir augstāka, tā ir 4% tagad.

Pēdējos gados ik gadu pieaugusi studiju kredītu vidējā summa. Tomēr, saskaņā ar Valsts kases datiem, studiju un studējošo kredītos reāli izsniegtās summas ir krietni mazākas par valsts budžetā paredzētajām – tās nesasniedz pat ceturto daļu no maksimāli pieejamām.

Avots