Bankas nesaista iespēja kreditēt studentus

Absolūti lielākajai daļai Latvijas banku studentu kreditēšana neinteresē – jau vairākus gadus Finanšu ministrijas organizētajās izsolēs par tiesībām izsniegt valsts galvotos studiju un studējošo kredītus piedalās tikai „SEB banka”. Tā uzvarējusi arī pagājušajā nedēļā notikušajā izsolē. Divas iepriekšējās šogad rīkotās izsoles noslēdzās bez rezultāta, jo šajās izsolēs vienīgā pretendenta piedāvātā procentu likme izrādījās augstāka par maksimāli pieļaujamo.

Ik gadu valsts budžetā tiek paredzēti valsts galvojumi vairāku desmitu miljonu apmērā studiju un studējošo kreditēšanai. Bankām šādi kredīti ir vieni no drošākajiem, tās ir pasargātas arī gadījumos, kad pats students pēc studiju pabeigšanas kredītu atmaksāt nespēj. Tomēr Latvijā strādājošo banku interese par valsts galvotu kredītu izsniegšanu studentiem ir minimāla. Jau vairākus gadus izsolēs par tiesībām šādus kredītus izsniegt piedalās tikai viena banka – „SEB banka”, kas tos izsniedz kopš 2010. gada. Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Pone pieļauj, ka banku intereses trūkumam ir vairāki iemesli:

„Šie kredīti ir salīdzinoši neliela apjoma un to administrēšana izmaksā samērā dārgi.

Piemēram, ja tiek izsniegts liels korporatīvs kredīts vairāku simtu tūkstošu vai miljonu apmērā, tā administrēšanas izmaksas ir lielākas, taču proporcionāli tās ir zemākas nekā tad, ja tiek kreditētas privātpersonas, šajā gadījumā – studenti.”

Katru gadu informācija par izsoli tiek publicēta gan oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, gan Valsts kases mājaslapā, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka mazā banku interese būtu skaidrojama ar informācijas trūkumu, uzsver Pone:

„Bankas to lieliski zina, viņi zina izsoles noteikumus. Viss ir atkarīgs no banku biznesa modeļa, ko viņas izvēlas kreditēt.”

Savukārt tas, ka „SEB banka” regulāri piedalās un uzvar izsolēs par valsts galvoto kredītu izsniegšanu studentiem, esot skaidrojams ar šīs bankas izraudzīto biznesa modeli.

„”SEB banka” ir viena no tām bankām, kas kreditē studentus arī bez valsts galvojuma. Tādu banku Latvijā nav īpaši daudz. Acīmredzot, viņi to redz kā savu biznesa nišu, kur labprāt darbojas.

Valsts galvojums ir būtisks aspekts no risku samazināšanas viedokļa,” saka Pone.

„SEB bankas” pārstāve Jeļena Kontusa stāsta, ka studiju un studējošo kredītu izmantotāji esot vieni no disciplinētākajiem kredītņēmējiem. Daļēji to varot skaidrot ar kredītu nosacījumiem, proti, to, ka kredītņēmējiem nepieciešams arī privātpersonas galvojums. Visbiežāk galvotāju lomu uzņemas studentu vecāki. Pērn valsts galvotie kredīti, kas esot ievērojami populārāki par komerciālajiem studiju kredītiem, piešķirti vairāk nekā 1500 studentiem.

„Protams, kredīts ar valsts galvojumu ir populārāks, tieši tāpēc, ka, pateicoties valsts galvojumam, studiju laikā jauniešiem, kas saņēmuši studiju kredītu, kas domāts tieši mācību apmaksai, nav jāatmaksā ne pamatsumma, ne procenti. Savukārt tiem, kas saņēmuši studējošo kredītu, kas domāts ikdienas tēriņiem, mācību laikā ir jāatmaksā tikai procenti. Komerckredītu gadījumā uzreiz mācību laikā ir jāatmaksā gan pamatsumma, gan procenti,” skaidro Kontusa.

Atbilstoši ar Valsts kasi noslēgtajam līgumam, valsts galvotajiem kredītiem bankas pievienotā likme ir 2,5% un tādējādi tie ir arī lētāki par komerciālajiem studiju kredītiem.
Komerckredītam likme ir augstāka, tā ir 4% tagad.

Pēdējos gados ik gadu pieaugusi studiju kredītu vidējā summa. Tomēr, saskaņā ar Valsts kases datiem, studiju un studējošo kredītos reāli izsniegtās summas ir krietni mazākas par valsts budžetā paredzētajām – tās nesasniedz pat ceturto daļu no maksimāli pieejamām.

Avots